1. etaps
Paskaidrojam sunim, ka ēdienu drīkst paņemt tikai ar atļauju (signāls “Lūdzu”).
• Sākumā turam kārumu rokas dūrē, cieši aizvērtu.
• Sagaidām, kamēr suns atsakās, pārstāj rakt, laizīt vai citādi mēģināt dabūt kārumu.
• Kad suns mierīgi gaida, parādam kārumu uz atvērtas plaukstas, bet, ja suns grib to paņemt bez atļaujas, plaukstu aizveram.
• Uz nākamo etapu drīkst pāriet tikai tad, kad suns redz kārumu, neņem to, paskatās saimniekam acīs un mierīgi gaida atļauju.
2. etaps
Kārums tiek nolikts uz zemes.
• Vispirms nolaižam roku ar kārumu tuvāk zemei.
• Tad liekam kārumu uz zemes un apsegam ar roku, ja suns cenšas to paņemt.
• Mērķis: kārums atrodas uz zemes, bet suns necenšas to paņemt, paskatās uz saimnieku un gaida signālu.
3. etaps
Korekcija (ja nepieciešams).
• Rūpīgi nostiprinām pirmos divus etapus, lai suns ātri un skaidri saprastu noteikumu.
• Sākumā trenējamies uz pavadas, metot mazāk vērtīgus kārumus uz zemes, bet apbalvojam ar kaut ko vērtīgāku (piemēram, sausā barība + garšīgāki kārumi).
• Provokācija: metiet vienu kāruma gabalu zemē.
• Ja suns metas tam pakaļ un pavada nospriegojas, tajā brīdī dodiet aizlieguma signālu (“Nedrīkst!”).
• Turpinām apbalvot brīdi, kad suns paskatās uz kārumu, nepaņem un pārceļ skatienu uz saimnieku — tieši šo mēs vēlamies panākt.
4. etaps
Staigājam apkārt dažādās vietās.
• Jautri slavējam un apbalvojam katru atteikumu.
• Kļūdu gadījumā — “Nedrīkst!”, un veicam korekciju.
5. etaps (ļoti svarīgs!)
Atbrīvojam suni, it kā vingrinājums būtu beidzies, bet turpinām trenēt.
• Suns nedrīkst domāt, ka tikai “vingrinājuma laikā” nedrīkst ņemt no zemes.
• Viņam jāsaprot — noteikums vienmēr ir spēkā, pat ja viņš ir atbrīvots.
• Trenējiet to mājās: ja kaut kas tīšām vai netīšām nokrīt uz grīdas.
• Pastaigās ejiet garām vietām, kur iepriekš nolikāt provokācijas kārumu (suns to nezina, bet jūs zināt).
• Ja suns mēģina paņemt, nevelciet viņu vienkārši prom — izmantojiet situāciju kā treniņu, lai nostiprinātu sunim izpratni un atteikšanos.
ELSA 